Vācijas merino

Vācijas merino vietējā aitu šķirne izveidota Vācijā. Šķirne sākta veidot jau 18.
gadsimtā, vietējās aitas krustojot ar Merino šķirnes dzīvniekiem, kurus ieveda no
Francijas unSpānijas. Reģistrēta 1951. gadā. Šķirnes izmantošanas virziens: gaļas –
vilnas ieguve.
Vācijā 2005. gadā no visas aitu populācijas 30.9% bija Vācijas merino vietējo aitu
šķirne. Aitas ar vidēju vai lielu ķermeni, garu trīsstūrveida formas galvu, garām,
nokarenāmausīm. Krūtis platas, dziļas un nedaudz izvirzītas uz priekšu. Ķermenis garš,
spēcīgs. Mugura taisna, gara. Plata pakaļējā daļa ar pareizi veidotiem krustiem un labi
muskuļotiem gurniem.
Kājas garas, spēcīgas un teicami muskuļotas. Kāju stāvotne pareiza. Vilna balta,
aizsargmati uz galvas un kājām balti. Ragu nav. Aitas piemērotas turēšanai kalnainos
apvidos. Aitu mātēm laba auglība (120 – 160%) un izteiktas mātes īpašības. Aitām nav
raksturīga sezonāla meklēšanās un līdz ar to arī atnešanās. Vilnas nocirpums 4 – 5 kg,
vilnas garums 8 – 9 cm, bet smalkums 26 – 28 klase.
Aitu māšu dzīvmasa – 70-90 kg, vilnas nocirpums – 4,0 – 5,0 kg, auglība – 150 – 150%.
Vaislas teķu dzīvmasa – 110 – 140 kg, vilnas nocirpums – 5,0 – 6,0 kg.
Jēru dzīvmasa 100 dienu vecumā: aitiņām – 35 kg; teķīšiem – 40 kg.
Par VM aitu audzēšanu Ērgļu pusē

Atbildēt

Portāls Latvijas aitkopjiem

Seo wordpress plugin by www.seowizard.org.