Kategoriju arhīvs: Veterinārija

Ziema aitu novietnēs

Pēdējā laika siltās ziemas ir ieviesušas izmaiņas aitu turēšanas apstākļos. Tie, kuriem apstākļi atļauj, savas aitas var laist pastaigās un pat ganīt arī ziemā. Savukārt tiem, kuri aitas tur novietnēs, vajadzētu pasekot novietnes mikroklimatam – siltuma, mitruma režīmam, vēdināšanas iespējām.
Ja novietnē ir pastiprināts mitrums, tad būtu jāveic visi pasākumi, lai uzlabotu vēdināšanu. To risināt var dažādi – aitas sadalot pa vairākām telpām vai ierīkot ventilācijas sistēmas.
Reti kad aita, kurai ir vismaz centimetru gara vilna, cietīs no aukstuma, drīzāk no karstuma vai mitruma. Aita jūtot diskomfortu karstuma vai mitruma dēļ sāks berzēties un rīvēties kur vien iespējams un kažociņš būs sabojāts.
Mitruma un berzes ietekmē aitai mugurā vairs nebūs vis gaisīgais elpojošais kažoks, bet voiloka (filca) kārta, zem kuras jūsu aitiņa nejutīsies labi – pastiprināti svīdīs, enerģiju tērēs sevis dzesēšanai. Līdz ar to zaudēs svaru, zudīs imunitāti un kļūs par parazītu upuri. Visvairāk no vilnas filcēšanās cieš romānovas un haidšnukes aitas.
Pārbaudiet kādā stāvoklī ir jūsu aitu kažociņi. To viegli izdarīt dažām. drošākām aitām, ar pirkstiem iztaustot kažoku, ja vilna ir gaisīga, kažociņš mīksts, tad viss kārtībā, bet ja jūtam tādu kā brūnu vesti, tad vislabāk tomēr padomāt par aitas cirpšanu.
Cirpšanas pakalpojumi tiek sniegti visa gada garumā, jebkurā Latvijas vietā. Informācijas par cirpšanu pa tālruni 26130779 vai https://www.facebook.com/latvijasaitas/.

Cērpam arī ziemā ….

Ziemas laika apstākļi mainīgi, bet aitkopībā nemainīgi – reizi vai divas gadā – jāveic aitu cirpšana. Lai viss noritētu raiti, vēlams pakalpojumam pieteikties laicīgi pa tālruni 26130779.
Labi sevi pierādījusi prakse cirpt aitas ziemas mēnešos.
Plusi – vieglāka atnešanās, spēcīgāki jēri un, iesākoties ganību periodam, vilnas garums ir pietiekošs, lai aitas neciestu no saules un kukaiņu uzmācības.
Ziemas cirpšanai gan priekšnosacījums – kūtis, kurās nav caurvējš un aitu blīvums nodrošina pietiekošu siltumu.

https://www.facebook.com/latvijasaitas/

Grūsno aitu ēdināšana optimālai rentabilitātei un veselībai

“Volmix” seminārs Jelgavā “Grūsno aitu ēdināšana optimālai rentabilitātei un veselībai”
Datums: 8. Novembris, 2016
Vieta: LLU VMF
Dr Cliff Lister – dzīvnieku ēdināšanas speciālists, Crystalyx tehniskais direktors. Lektors pārrunās, kā samazināt jēru mirstības līmeni to dzimšanas laikā, kā panākt maksimālu izaugsmes tempu jaundzimušo jēru vidū. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākajiem pētījumiem grūsno aitu māšu ēdināšanā. Pareiza un pilnvērtīga ēdināšana ir atslēga ne tikai veselīgai aitu mātei, bet arī nozīmīgākais faktors, kas ietekmē jēru saglabāšanu. Lektors apskatīs arī tādas tēmas kā svarīgie faktori ēdināšanā, barības vielu nepieciešamība grūsnības beigās uc.

Semināra programma

9:30 – 10:00 Dalībnieku reģistrācija
10:00 – 10:15 Semināra organizātoru uzruna (VILOMIX/CRYSTALYX)
10:15 – 11:00 Semināra 1.daļa
11:00 – 12:00 Pusdienas
12:00 – 13:30 Semināra 2.daļa
13:30 – 14:00 Kafijas pauze
14:00 – 15:30 Semināra noslēdzošā daļa. Jautājumi, atbildes!
Dalība seminārā bezmaksas.

Lūdzam reģistrēties šeit līdz š.g.4. novembrim.

Seminārs pieteikts kā kvalifikācijas celšanas pasākums LVB.

1. LAAA veiks apmaksu šādiem pasākumiem šķirnes un pārraudzībā esošām saimniecībām, kuri pretendē uz valsts atbalstu (uz 2016.gada 1.jūliju ganāmpulkā ir ne mazāk kā 30 aitu mātes):

1.1. MAEDI-VISNA izmeklējumi – laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšana šķirnes un pārraudzības saimniecībām aitu mātēm, vaislas teķiem, vaislas dzīvniekiem vecākiem par 1 gadu. Izmeklējumi obligāti jāveic visu šķirnes aitu audzēšanas saimniecību novietnēm ar M2 statusu. Pārraudzības saimniecības izmeklējumus veic pēc izvēles, Maedi-Visna izmeklējumi, derīgi 12 mēnešus. Novietnēm, kurām ir piešķirts M3 statuss, Maedi-Visna izmeklējumi jāveic katru trešo gadu pēc statusa piešķiršanas. Saimniecībām, kurām ir piešķirts M3 statuss un LDC mājas lapā nav noteikts, ka izmeklējumi jāveic obligāti, netiks piešķirti LAAA apmaksāti izmeklējumi uz Maedi-Visna. Saimniecību (novietņu) saraksts, kurām ir nepieciešams veikt Maedi-Visna izmeklējumus, atrodams LDC mājas lapāhttp://pub.ldc.gov.lv/pub_izm.php
1.2. Bruceloze – laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšana šķirnes un pārraudzības saimniecībām aitu mātēm pēc informācijas no Lauksaimniecības Datu centra http://pub.ldc.gov.lv/pub_izm.php
1.3. Skrepi* genotipa izmeklējumi – LAAA veic un sedz izdevumus šķirnes saimniecībām aitu mātēm, vaislas teķiem, vaislas dzīvniekiem vecākiem par gadu un tekošā gadā dzimušām vaislas aitām un teķiem, kuri atstāti audzēšanai.
1.4. DNS* izmeklējumi – LAAA veic un sedz izdevumus augstražīgām vaislas aitu mātēm, teķiem, audzējamām jaunaitām, kas atstātas pamatganāmpulkā un tekošā gadā dzimušiem vaislas teķiem, kuri atstāti audzēšanai.

* – Skrepi un DNS izmeklējumus veic vienreiz dzīvnieka mūžā, izmeklējumus veic atkārtoti tikai tiem dzīvniekiem, kuri jāizmeklē atkārtoti sakrituši vai rezultāti ir atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem.

!!! Ja dzīvnieks, kuram ir veikti DNS izmeklējumi, vismaz 1 gadu netiek izmantots ganāmpulka atražošanai, bet tiek realizēts gaļā, saimniekam izdevumi par izmeklējumiem būs jāatgriež (izņemot gadījumā, ja nepieciešama dzīvnieka piespiedu likvidācija (šādā gadījumā jāsniedz likvidēšanas pamatojums).

Par plānoto izmeklējumu paraugu noņemšanu ganāmpulka dzīvniekiem ir atbildīgs ganāmpulka īpašnieks.
Veterināro izmeklējumu veikšanas kārtības pārkāpumu gadījumā var tikt piemērots atbalsta maksājumu apjoma samazinājums par 10%.
Šķirnes saimniecībās visu paraugu ņemšanu var apvienot vienā reizē, paraugu ņemšanas periods 01.09.2016. – 01.11.2016.

Paraugu ņemšanas laikā saimniecībām papildus tiek apmaksāta 1 stunda nozīmētā veterinārārsta konsultācija.
Pārraudzības saimniecībām jāpiesaka izmeklējumi līdz 29. augustam uz laaab@inbox.lv

LAAA nozīmēto veterinārārstu saraksts:
Ilze Miķelsone – 25663341, 29441892, e-pasts: ilze.reinkalvi@inbox.lv
Jānis Lukaševics – 26234039, e-pasts: zlukasevica@inbox.lv
Daiga Vētra – 29446596, e-pasts: daigavetra@inbox.lv
Dace Trupāne – 29989355, e-pasts: dace.trupane@gmail.com

Mikaitu aitas testē lopbarības cigoriņu

cigorini

Autors: Gunita OZOLIŅA
Datums: 14.09.2016
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas

Limbažu pagastā, SIA Mikaitas lopbarībai savam aitu ganāmpulkam saimnieki Aija Šneidere un Jānis Miķelsons šovasar pirmo reizi audzēja daudzgadīgo kultūru – lopbarības cigoriņus. Izmēģinājumam viņi pavasarī cigoriņu sēklu trīs atšķirīgās devās – gan tīrsējā, gan miksējot ar sarkano un arī balto āboliņu – iesēja 8 ha platībā. Sausums vasaras sākumā gan nebija zālāja augšanai labvēlīgs, tomēr pēc lietavām zelmenis izveidojās biezs. Tajā ganīja nobarojamos jērus. J. Miķelsons pastāstīja, ka tādu zālāju viņi ēda ļoti labi. Cigoriņš ir tīrs augs, jo uz tā nemetas parazītkukaiņi, nerāpo to kāpuri un citi kaitēkļi, atzīst Jānis.

Viņš pastāstīja, ka lopbarības cigoriņš Latvijā audzēts pirmās brīvvalsts laikā un arī vēlāk, bet vairākas desmitgades nav izmantots. Kā labu lopbarības augu to atzīst arī Lielbritānijā un Jaunzēlandē, tāpat to audzē aitu ganāmpulku saimnieki Igaunijā. Mikaitu saimniekus šīs kultūras ieviešanā konsultēja divi fermeri no Lielbritānijas. Vasarā viņi bija atbraukuši un atzina, ka sējumi ir kvalitatīvi. Apskatīt sējumus bija ieradusies arī Agroresursu un ekonomikas institūta Agroekoloģijas nodaļas vadītāja, Dr. agr. Līvija Zariņa no Priekuļiem. Viņa uzteica abus saimniekus par to, ka viņi rīkojas gudri, priecājās par šo izmēģinājumu un rosināja arī citus bioloģiskos lauksaimniekus izmantot lopbarības cigoriņu, kurā ir arī daudz proteīna.