Kategoriju arhīvs: Padomi

Il de France

Il de frace aitas
Mūsdienās Il de France aitas audzē vairāk nekā 30 valstīs, tā ir plaši izmantota gaļas audzēšanai gan kā tīršķirne, gan kā tēva šķirne, krustojot to ar citām šķirnēm.

Šķirnes īpašība
Sākotnēji krustojumā iegūtos dzīvniekus dēvēja par Dišleja merino, kas vēlāk tika krustoti ar Mauchamp merino. Kā šķirnes prioritāte tika izvirzīta mātes auglība un gaļas īpašības. Il de France dzīvnieki nedaudz atgādina merino šķirni, bet ir masīvāki, ar izteiktāku muskuļojumu, īsākām kājām un strupāku galvu. Vilna ir balta, purna daļa un kāju apakšējās daļas nav klātas ar vilnu un arī ir baltā krāsā. Abu dzimumu dzīvnieki ir bez ragiem. Vilna neizaug ļoti gara – vien 7–8 cm, un tās šķiedras diametrs ir no 23 līdz 27 mikroniem.

Aitu māte sver no 70 līdz 90 kg, teķis – no 110 līdz 150 kg.

Meklēšanās nav sezonāla
Ja jēri tiek atšķirti 100 dienu vecumā un aitumātes tiek labi barotas, dzīvniekus iespējams lecināt biežāk un iegūt trīs metienus divos gados. Jēri dzimst viegli, un dzimstot to vidējais svars ir 4 kg (dvīņiem). Tūlīt pēc dzimšanas tie ir dzīvelīgi, ātri ceļas kājās un meklē zīšanas iespējas. Aitu mātēm ir labas mātes īpašības, tās ir pienīgas.

Galvenās priekšrocības
Il de France šķirne selekcionēta galvenokārt divu iemeslu dēļ – lai izaudzētu enerģiskus, izturīgus un ātri augošus jērus un kā tēva šķirne, lai uzlabotu krustojuma jēru gaļas un karkasa īpašības. Šķirnes priekšrocība ir dzīvnieku labā barības izmantojamība – jēri uzrāda labus augšanas rezultātus, barojoties tikai ar ganību zāli. Jēru dzīvsvars 42 dienu vecumā var sasniegt 19 līdz 22 kilogramus, bet 100 dienu vecumā – 34 līdz 41 kg.

Il de France šķirnes jēru kautiznākums
ir vidēji 53%, ir reģistrēti pat 59%. Gaļai raksturīgs mazs tauku daudzums un labi attīstīta muskulatūra, kas nozīmē, ka tā dēvētie pirmās šķiras gabali – josta, fileja un pakaļējā ceturtdaļa – būs apjomīgāki.

Šķirnes audzēšanas pieredze Latvijā
Latvijā Il de France šķirni audzē vienīgi saimniecība Cimbuļi, kas atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā. Saimnieks Kristaps Driķis pirmos dzīvniekus – 80 aitu mātes un divus izsolē pirktus un ar godalgām apbalvotus teķus – no Vācijas ieveda 2015. gadā. Šogad interesentiem tiek piedāvāts iegādāties jau pašu saimniecībā izaudzētus Il de France tīršķirnes teķus.Kristaps Driķis: – Uzskatu, ka šīs šķirnes aitas Latvijas klimatā ir iedzīvojušās ļoti labi, lai gan pieredzējuši aitkopji mūs brīdināja, ka, ievedot jaunu šķirni Latvijā, varētu būt dažādas problēmas. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka viena no šīs šķirnes spēcīgākajām īpašībām ir lieliskā spēja piemēroties apstākļiem un teicama uzņemtās barības izmantošana tieši ganību periodā. Uzreiz pēc atvešanas aitas lieliski iejutās mūsu klimatā un pieejamajos zālājos.

Kādi ir šķirnes plusi un mīnusi?
Il de France šķirnē šobrīd tiešām redzam tikai plusus. Tās ganības nokopj kā mauriņu, īpaši neizvēloties, ko ēst un ko ne. Kā šķirnes labākās īpašības varu minēt barības izmantošanu, nesezonālo meklēšanos, lieliskās mātes īpašības, pienīgumu, jēru ātraudzību un dzīvelīgumu, auglību, nosvērtību un mierīgumu. Par slimībām varu teikt tā – šobrīd neredzu absolūti nekādas problēmas ar aitu veselību. Man šķiet, ka galvenais ir regulāri apskatīt ganāmpulku, īpaši vasaras sezonā, kad to izdarīt ir nedaudz grūtāk nekā fermas laikā, un sekot līdzi jebkādām izmaiņām dzīvnieku uzvedībā.Vienīgi nagi aitām ir jāgriež divas reizes sezonā, nevis vienu. Bet tas vienkārši prasa papildu darbu no saimniekiem, un mēs to neuzskatām par šķirnes mīnusu, kura dēļ būtu gatavi izvēlēties citu šķirni.Turklāt varu minēt, ka iegādājāmies 10 Latvijas tumšgalves (jaunaitas), kuras lecinājām ar Il de France teķi, lai saimniecības ietvaros veiktu analīzi par krustojuma jēru ātraudzību un potenciālu. Tad sapratām, ka tumšgalves ir ievērojami tramīgākas un stresainākas nekā Il de France šķirnes aitas. Ne mazāk svarīgi, ka arī teķi ir draudzīgi noskaņoti, bez jebkādām agresijas pazīmēm.

Vai šķirne ir attaisnojusi uz to liktās cerības?
Ja būtu jāpieņem lēmums un vēlreiz jāizvēlas, ar kuru šķirni sākt saimniekot, arī tagad tas būtu bez jebkādas domāšanas – tikai Il de France. Noteikti esam šīs šķirnes fani un gatavi par to stāstīt stundām ilgi. Liels prieks ir skatīties, kā ieguldītais darbs atmaksājas jēru laikā un neilgi pēc tam, kad mēnesi veci jēriņi sver jau gandrīz 20 kilogramu. Aitas tiešām ir ļoti pienīgas, ne velti tās Amerikā daudzviet tiek izmantotas kā piena aitas.

Kāda ir citu saimniecību interese iegādāties tieši Il de France šķirnes teķus krustošanai?
No vietējām saimniecībām interese ir liela, bet pašlaik liela daļa saimniecību, kurām ir M3 vai M2 statuss, tas ir, no slimības Maedi Visna brīvas, lēmumu par pirkšanu ir atlikušas. Tā kā ievedām aitas no Vācijas, kur regulāri netiek veikti Maedi Visna izmeklējumi, tad tieši trūkstošo izmeklējumu dēļ mums uzreiz nebija iespējams iegūt M3 statusu. Nākamgad mūsu saimniecībai būs M2 statuss, kas ļaus iegādāties 
Il de France teķus jau lielākam skaitam interesentu, tāpēc patlaban lielākā interese ir no pircējiem ārvalstīs. Pašlaik arī piedāvājam iegādāties gandrīz gadu vecus Il de France teķus, kas izauguši patiešām smuki un vareni.

Cik bieži lecināt aitumātes?
Il de France šķirnei ir nesezonāla meklēšanās, un tās lecināt varam visa gada garumā. Šogad lecināšanu organizējām četros posmos – sākām aprīļa vidū un beigsim decembra sākumā. Principā šīs šķirnes aitām, pareizi organizējot lecināšanu, iespējams iegūt trīs atnešanās reizes divos gados. Jāteic gan, ka šobrīd Latvijā trūkst speciālistu, kas, nosakot aitu grūsnību, spētu noteikt arī jēru skaitu, kas aitu grūsnības laikā ievērojami atvieglotu barošanas metodikas sastādīšanu un organizēšanu. Pašlaik katru grupu skatāmies ar sonogrāfu, lai nodalītu tās, kas nav aplecinātas, un varētu pievienot nākamajai grupai. Nesezonālā meklēšanās un grūsnības skenēšana palīdz nodrošināt, lai nebūtu ālavu, kas nes zaudējumus saimniecībai.

Kā vērtējat aitumāšu auglību, atnešanās vieglumu, mātes īpašības?
Lecināšanu organizējam ne garāku par 35 dienām, lai atnešanās periods neizstieptos garš un varam veidot kompaktas jaunaitu grupas. Lecināšanu jaunaitām sākam vidēji 8–9 mēnešu vecumā, kad to svars ir sasniedzis 55–60 kg. Auglība ir tas, kas priecē. Pirmajā sezonā vidējā auglība bija ap 210%. Daudzi uztraucas, ka gaļas šķirņu aitām varētu būt problēmas ar mātes īpašībām, bet vēlreiz jāsaka – ne ar Il de France šķirni. Aitas uzreiz pieņem jērus, un neesam novērojuši nekādas problēmas.

Vai jērus piebarojat?
Jēriem veidojam tā sauktos bērnudārzus, kur tiem ir pieejama spēkbarība un nedaudz melases. Spēkbarībai esam izveidojuši paši savu recepti ar salīdzinoši nelielu proteīna daudzumu – 18%. Jau pašā sākumā pieņēmām lēmumu, ka ne aitu mātēm, ne jēriem nedosim soju, tāpēc mūsu izstrādātās receptes ir ar pupām, bez ĢMO produktiem. Visām aitām un jēriem nodrošinām papildu mikroelementus.

Vai ganībās jums ir dabiskie vai sētie zālāji?
Ganībās ir dabiskie zālāji. Nav neviena sētā, jo mums lielākā daļa ganību teritorijas veido bioloģiski daudzveidīgie zālāji.

Kādu barību aitas saņem ziemā, un vai tās piebarojat ar spēkbarību?
Aitas ziemā pārsvarā barojam ar skābsienu un lucernu. Veicam barības analīzes, lai precīzi sastādītu barības devas un lai maksimāli precīzi varētu nodrošināt sabalansētu uzturu. Grūsnajām aitām un aitu mātēm, kas baro jērus, dodam arī spēkbarību, kas arī sastādīta pēc mūsu receptes (proteīns ap 14%), un melasi enerģijai.

Pilns raksts žurnāla ” Agrotops” 2016.g.decembra numurā

Kāpēc vajadzīga aitu pārraudzība?

aitu_parraudziba_gs2
Avots
Aitkopība Latvijā ir lauksaimniecības nozare, kas šobrīd attīstās visstraujāk. Kopš 2005. gada dzīvnieku skaits ir dubultojies. Aitas tiek turētas dažādiem mērķiem, bet galvenokārt, lai ražotu gaļu un vilnu, sakoptu ainavu, iegūtu kvalitatīvu vaislas materiālu.


Pirms sākat nodarboties ar aitkopību, nepieciešams apsvērt, kāpēc vēlaties turēt aitas. Nākamais solis ir šķirnes izvēle atbilstoši mērķim – jēru gaļas ražošanai vai šķirnes aitu audzēšanai.

Jāievēro, ka ne visu šķirņu dzīvnieki spēj labi aklimatizēties Latvijas apstākļos. Iepirktie dzīvnieki var būt uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām. Latvijas tumšgalves (LT) ir izturīgākā un piemērotākā šķirne mūsu klimatam, jo tā izveidota šeit, Latvijā. Pirms ganāmpulka veidošanas būtu vēlams konsultēties ar kompetentiem šīs nozares speciālistiem. Iegādājieties tikai klīniski veselas aitas!

Ja vēlaties ražot jērus gaļai, ieteicams iegādāties gaļas šķirnes teķi, ko lecināt ar saimniecībā esošām LT šķirnes vai arī nezināmas izcelsmes aitām.

Latvijas tirgū nav liela pieprasījuma pēc aitu vilnas, ādām, piena un taukiem. Tomēr, ja izvēlaties audzēt aitas kādā no šiem ražošanas virzieniem – noteikti jāpievērš uzmanība šķirnes īpatnībām. Priekam, ainavai vai vienkārši hobijam aitas var iegādāties bez nosacījumiem.

Vaislai materiāls Latvijā tiek ataudzēts saskaņā ar ciltsdarba programmu aitkopībā 2009.–2013. gadam. Ciltsdarbs ir zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai un to ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana.

Ganāmpulka 
vērtības apzināšanās

Lai labāk izprastu un celtu sava ganāmpulka produktivitātes vērtību, būtu ieteicams veikt aitu pārraudzību. Ko tas nozīmē?

Pārraudzība ir process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un šo datu reģistrāciju. Tas ir brīvprātīgs pasākums.

Jūsu ieguvums, veicot pārraudzību un reģistrējot datus Lauksaimniecības datu centrā (LDC):

* kontrolēta dzīvnieku aprites uzskaite saimniecībā;

* atsevišķu dzīvnieku un ganāmpulka kopējo produktivitātes rādītāju ieguve;

* kvalitatīvu dzīvnieku izlase un atlase;

* datu apskate jebkurā laikā;

* nozares kopējo datu objektīvāka statistika.

Aitu pārraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi nr. 528 Aitu pārraudzības kārtība.

Pārraudzību var veikt vai nu pārraugs, kurš ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai (A metode), vai pārraugs, kurš ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā (B metode).

Sertifikātu pārraudzības darba veikšanai, pēc pārraudzības kursa sekmīgi nokārtojot eksāmenu, izsniedz LDC. Apliecības par pārraudzības darba veikšanu vienā ganāmpulkā LDC ir deleģējis izsniegt apmācības iestādēm, tās ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs vai LLU Mūžizglītības centrs. Kvalifikācijas paaugstināšanu saviem biedriem piedāvā biedrība Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA).

Kā sākt pārraudzību?
aitastabs

Pārraudzības gads aitu ganāmpulkos sākas katra gada 1. jūlijā un beidzas nākamā gada 30. jūnijā. Pārraudzības gadā dzīvnieku produktivitātes rādītājus reģistrē LDC sagatavotās kontroles lapās, šos datus pēc tam apstrādā LDC.

Dzīvniekiem, ganāmpulkiem un novietnēm jābūt reģistrētām saskaņā ar MK 2011. gada 16. augusta noteikumiem nr. 650 Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība.

Ganāmpulka īpašniekam (vai viņa pilnvarotajai personai), uzsākot pārraudzību, Lauksaimniecības datu centrā (Citadeles ielā 3, Rīgā, LV-1010) jāiesniedz iesniegums par pārraudzības darba uzsākšanu, norādot informāciju par ganāmpulka un novietnes numuru, pārraudzības metodi un veidu, pārraudzības darba veicēja sertifikāta vai apliecības numuru.

Tikai pēc pareizi aizpildīta iesnieguma saņemšanas LDC nosūtīs kontroles lapas pārraudzības veikšanai.

Kas ir šķirnes aitu 
audzēšanas saimniecība?

aitastabs_1Šķirnes aitu audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka MK 2011. gada 14. jūnija Noteikumi par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kur papildus pārraudzības darbam saimniecībā:

* vismaz gadu īsteno ganāmpulka izkopšanas plānu, kas saskaņots ar LAAA;

* ganāmpulks ir izmeklēts saskaņā ar veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

* ganāmpulkā atbilstoši ciltsdarba programmai aitkopībā 2009.–2013. gadam audzē, selekcionē un pavairo augstvērtīgus šķirnes dzīvniekus, kas paredzēti saimniecības ganāmpulka atražošanai un pārdošanai;

* pārbauda vaisliniekus, kā arī ganāmpulka atražošanai izmanto vaisliniekus vai vaislas materiālu, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Aitas vērtē persona, kurai ir LDC izdots sertifikāts.

Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu saimniecībai piešķir LAAA. Lai iegūtu šo statusu, jāiesniedz iesniegums, ganāmpulka raksturojums, ganāmpulka izkopšanas plāns. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, LAAA vērtēšanas komisija apseko saimniecību un izlemj par statusa piešķiršanu.

Šķirnes aitu audzēšanas saimniecības nodarbojas ar Latvijas tumšgalves (LT) un Vācijas merino vietējās (VMV) aitu šķirnes audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu. Tiek izstrādāta ciltsdarba programma Latvijā ievestajām gaļas aitu šķirnēm: Oksforddaunas, Sufolkas, Dorperas un izsenis Latvijā audzētai Romanovas aitu šķirnei.

2011. gadā Latvijā bija 38 šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, divās saimniecībās audzē VMV šķirnes aitas un 36 saimniecības LT šķirnes aitas.

Kas ir ģenētisko 
resursu aitas?

Ar terminu ģenētiskie resursi apzīmējam Latvijā izveidoto šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku populācijas.

Aitkopības nozarē atbalsts paredzēts vietējās Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saglabāšanai un pavairošanai Lauku attīstības programmas 2007–2013 pasākuma Agrovides maksājumi apakšpasākuma Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (LDGRS 08) ietvaros.

Uz šo atbalstu var pretendēt 550 LT šķirnes aitas, kas atbilst ciltsdarba programmas Latvijas tumšgalves aitu šķirnei no 2009. līdz 2013. gadam prasībām. Par šīs ciltsdarba programmas realizāciju atbild LAAA. Pērn tika izsniegti atzinumi par 521 aitu māti un 29 vaislas teķiem, kas izvietoti 19 saimniecībās.

Aizvadīto piecu gadu laikā Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saglabāšanas programmas realizācija ir notikusi veiksmīgi. Ir palielinājusies interese par tīršķirnes teķu izmantošanu aitu lecināšanai, tādējādi veidojot ģenētiski viendabīgus ganāmpulkus.

Atbalsts aitkopībā

Jebkura aitu ganāmpulka īpašnieks, kuram ir reģistrētas vairāk nekā 10 aitu mātes, kas apzīmētas līdz 20 dienu vecumam un kas saskaņā ar LDC datiem ir vienu reizi atnesušās vai vecākas par gadu, var pretendēt uz papildu valsts tiešiem maksājumiem par aitu mātēm no 2012. gada 1. janvāra līdz 15. jūlijam par stāvokli ganāmpulkā 1. jūlijā. Pieteiktie dzīvnieki ganāmpulkā jāsaglabā vismaz 100 dienas.

Atbalsta par ciltsdarbu mērķis ir veicināt ciltsdarbu aitu ganāmpulkos. No 2011. gada valsts atbalsta izmaksu administrē LAAA. Aitkopības nozarē, ja šķirnes saimniecībā vai pārraudzības ganāmpulkā bijušas vairāk nekā 29 vaislas aitu mātes, pēc aitu un teķu skaita ganāmpulkā attiecīgā gada 1. jūlijā pretendents par pakalpojuma sniegšanu saņēma:

* vienreizēju maksājumu par šķirnes saimniecībā esošas vaislas aitu mātes sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, tās ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu;

* vienreizēju maksājumu par pārraudzības ganāmpulkā esošas vaislas aitu mātes produktivitātes izvērtēšanu (08.03.2011. MK noteikumi nr. 183 Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu vaislas sivēnmāšu, slaucamu govju, zīdītājgovju un vaislas aitu māšu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai);

* vienreizēju maksājumu par vaislai ataudzējamās aitas un teķa (no viena līdz 1,5 gadu vecumam) ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu;

* vienreizēju maksājumu par sertificēta augstvērtīga šķirnes vaislas teķa ģenētiskās kvalitātes noteikšanu pēc pēcnācējiem (01.02.2011. MK noteikumi nr.105 Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību).

Zināšanai

Arī Jūs varat ievietot sludinājumu šeit.
imageedit_5_6555057037

Konsultācijas aitkopībā, aitu audzēšanā un aprūpē pa tālruni 26883124, Jūs konsultēs speciālists ar lielu praktisko pieredzi un darba gaitā nostiprinātām zināšanām.