Visi Inese raksti

Il de France

Il de frace aitas
Mūsdienās Il de France aitas audzē vairāk nekā 30 valstīs, tā ir plaši izmantota gaļas audzēšanai gan kā tīršķirne, gan kā tēva šķirne, krustojot to ar citām šķirnēm.

Šķirnes īpašība
Sākotnēji krustojumā iegūtos dzīvniekus dēvēja par Dišleja merino, kas vēlāk tika krustoti ar Mauchamp merino. Kā šķirnes prioritāte tika izvirzīta mātes auglība un gaļas īpašības. Il de France dzīvnieki nedaudz atgādina merino šķirni, bet ir masīvāki, ar izteiktāku muskuļojumu, īsākām kājām un strupāku galvu. Vilna ir balta, purna daļa un kāju apakšējās daļas nav klātas ar vilnu un arī ir baltā krāsā. Abu dzimumu dzīvnieki ir bez ragiem. Vilna neizaug ļoti gara – vien 7–8 cm, un tās šķiedras diametrs ir no 23 līdz 27 mikroniem.

Aitu māte sver no 70 līdz 90 kg, teķis – no 110 līdz 150 kg.

Meklēšanās nav sezonāla
Ja jēri tiek atšķirti 100 dienu vecumā un aitumātes tiek labi barotas, dzīvniekus iespējams lecināt biežāk un iegūt trīs metienus divos gados. Jēri dzimst viegli, un dzimstot to vidējais svars ir 4 kg (dvīņiem). Tūlīt pēc dzimšanas tie ir dzīvelīgi, ātri ceļas kājās un meklē zīšanas iespējas. Aitu mātēm ir labas mātes īpašības, tās ir pienīgas.

Galvenās priekšrocības
Il de France šķirne selekcionēta galvenokārt divu iemeslu dēļ – lai izaudzētu enerģiskus, izturīgus un ātri augošus jērus un kā tēva šķirne, lai uzlabotu krustojuma jēru gaļas un karkasa īpašības. Šķirnes priekšrocība ir dzīvnieku labā barības izmantojamība – jēri uzrāda labus augšanas rezultātus, barojoties tikai ar ganību zāli. Jēru dzīvsvars 42 dienu vecumā var sasniegt 19 līdz 22 kilogramus, bet 100 dienu vecumā – 34 līdz 41 kg.

Il de France šķirnes jēru kautiznākums
ir vidēji 53%, ir reģistrēti pat 59%. Gaļai raksturīgs mazs tauku daudzums un labi attīstīta muskulatūra, kas nozīmē, ka tā dēvētie pirmās šķiras gabali – josta, fileja un pakaļējā ceturtdaļa – būs apjomīgāki.

Šķirnes audzēšanas pieredze Latvijā
Latvijā Il de France šķirni audzē vienīgi saimniecība Cimbuļi, kas atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā. Saimnieks Kristaps Driķis pirmos dzīvniekus – 80 aitu mātes un divus izsolē pirktus un ar godalgām apbalvotus teķus – no Vācijas ieveda 2015. gadā. Šogad interesentiem tiek piedāvāts iegādāties jau pašu saimniecībā izaudzētus Il de France tīršķirnes teķus.Kristaps Driķis: – Uzskatu, ka šīs šķirnes aitas Latvijas klimatā ir iedzīvojušās ļoti labi, lai gan pieredzējuši aitkopji mūs brīdināja, ka, ievedot jaunu šķirni Latvijā, varētu būt dažādas problēmas. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka viena no šīs šķirnes spēcīgākajām īpašībām ir lieliskā spēja piemēroties apstākļiem un teicama uzņemtās barības izmantošana tieši ganību periodā. Uzreiz pēc atvešanas aitas lieliski iejutās mūsu klimatā un pieejamajos zālājos.

Kādi ir šķirnes plusi un mīnusi?
Il de France šķirnē šobrīd tiešām redzam tikai plusus. Tās ganības nokopj kā mauriņu, īpaši neizvēloties, ko ēst un ko ne. Kā šķirnes labākās īpašības varu minēt barības izmantošanu, nesezonālo meklēšanos, lieliskās mātes īpašības, pienīgumu, jēru ātraudzību un dzīvelīgumu, auglību, nosvērtību un mierīgumu. Par slimībām varu teikt tā – šobrīd neredzu absolūti nekādas problēmas ar aitu veselību. Man šķiet, ka galvenais ir regulāri apskatīt ganāmpulku, īpaši vasaras sezonā, kad to izdarīt ir nedaudz grūtāk nekā fermas laikā, un sekot līdzi jebkādām izmaiņām dzīvnieku uzvedībā.Vienīgi nagi aitām ir jāgriež divas reizes sezonā, nevis vienu. Bet tas vienkārši prasa papildu darbu no saimniekiem, un mēs to neuzskatām par šķirnes mīnusu, kura dēļ būtu gatavi izvēlēties citu šķirni.Turklāt varu minēt, ka iegādājāmies 10 Latvijas tumšgalves (jaunaitas), kuras lecinājām ar Il de France teķi, lai saimniecības ietvaros veiktu analīzi par krustojuma jēru ātraudzību un potenciālu. Tad sapratām, ka tumšgalves ir ievērojami tramīgākas un stresainākas nekā Il de France šķirnes aitas. Ne mazāk svarīgi, ka arī teķi ir draudzīgi noskaņoti, bez jebkādām agresijas pazīmēm.

Vai šķirne ir attaisnojusi uz to liktās cerības?
Ja būtu jāpieņem lēmums un vēlreiz jāizvēlas, ar kuru šķirni sākt saimniekot, arī tagad tas būtu bez jebkādas domāšanas – tikai Il de France. Noteikti esam šīs šķirnes fani un gatavi par to stāstīt stundām ilgi. Liels prieks ir skatīties, kā ieguldītais darbs atmaksājas jēru laikā un neilgi pēc tam, kad mēnesi veci jēriņi sver jau gandrīz 20 kilogramu. Aitas tiešām ir ļoti pienīgas, ne velti tās Amerikā daudzviet tiek izmantotas kā piena aitas.

Kāda ir citu saimniecību interese iegādāties tieši Il de France šķirnes teķus krustošanai?
No vietējām saimniecībām interese ir liela, bet pašlaik liela daļa saimniecību, kurām ir M3 vai M2 statuss, tas ir, no slimības Maedi Visna brīvas, lēmumu par pirkšanu ir atlikušas. Tā kā ievedām aitas no Vācijas, kur regulāri netiek veikti Maedi Visna izmeklējumi, tad tieši trūkstošo izmeklējumu dēļ mums uzreiz nebija iespējams iegūt M3 statusu. Nākamgad mūsu saimniecībai būs M2 statuss, kas ļaus iegādāties 
Il de France teķus jau lielākam skaitam interesentu, tāpēc patlaban lielākā interese ir no pircējiem ārvalstīs. Pašlaik arī piedāvājam iegādāties gandrīz gadu vecus Il de France teķus, kas izauguši patiešām smuki un vareni.

Cik bieži lecināt aitumātes?
Il de France šķirnei ir nesezonāla meklēšanās, un tās lecināt varam visa gada garumā. Šogad lecināšanu organizējām četros posmos – sākām aprīļa vidū un beigsim decembra sākumā. Principā šīs šķirnes aitām, pareizi organizējot lecināšanu, iespējams iegūt trīs atnešanās reizes divos gados. Jāteic gan, ka šobrīd Latvijā trūkst speciālistu, kas, nosakot aitu grūsnību, spētu noteikt arī jēru skaitu, kas aitu grūsnības laikā ievērojami atvieglotu barošanas metodikas sastādīšanu un organizēšanu. Pašlaik katru grupu skatāmies ar sonogrāfu, lai nodalītu tās, kas nav aplecinātas, un varētu pievienot nākamajai grupai. Nesezonālā meklēšanās un grūsnības skenēšana palīdz nodrošināt, lai nebūtu ālavu, kas nes zaudējumus saimniecībai.

Kā vērtējat aitumāšu auglību, atnešanās vieglumu, mātes īpašības?
Lecināšanu organizējam ne garāku par 35 dienām, lai atnešanās periods neizstieptos garš un varam veidot kompaktas jaunaitu grupas. Lecināšanu jaunaitām sākam vidēji 8–9 mēnešu vecumā, kad to svars ir sasniedzis 55–60 kg. Auglība ir tas, kas priecē. Pirmajā sezonā vidējā auglība bija ap 210%. Daudzi uztraucas, ka gaļas šķirņu aitām varētu būt problēmas ar mātes īpašībām, bet vēlreiz jāsaka – ne ar Il de France šķirni. Aitas uzreiz pieņem jērus, un neesam novērojuši nekādas problēmas.

Vai jērus piebarojat?
Jēriem veidojam tā sauktos bērnudārzus, kur tiem ir pieejama spēkbarība un nedaudz melases. Spēkbarībai esam izveidojuši paši savu recepti ar salīdzinoši nelielu proteīna daudzumu – 18%. Jau pašā sākumā pieņēmām lēmumu, ka ne aitu mātēm, ne jēriem nedosim soju, tāpēc mūsu izstrādātās receptes ir ar pupām, bez ĢMO produktiem. Visām aitām un jēriem nodrošinām papildu mikroelementus.

Vai ganībās jums ir dabiskie vai sētie zālāji?
Ganībās ir dabiskie zālāji. Nav neviena sētā, jo mums lielākā daļa ganību teritorijas veido bioloģiski daudzveidīgie zālāji.

Kādu barību aitas saņem ziemā, un vai tās piebarojat ar spēkbarību?
Aitas ziemā pārsvarā barojam ar skābsienu un lucernu. Veicam barības analīzes, lai precīzi sastādītu barības devas un lai maksimāli precīzi varētu nodrošināt sabalansētu uzturu. Grūsnajām aitām un aitu mātēm, kas baro jērus, dodam arī spēkbarību, kas arī sastādīta pēc mūsu receptes (proteīns ap 14%), un melasi enerģijai.

Pilns raksts žurnāla ” Agrotops” 2016.g.decembra numurā

Ziema aitu novietnēs

Pēdējā laika siltās ziemas ir ieviesušas izmaiņas aitu turēšanas apstākļos. Tie, kuriem apstākļi atļauj, savas aitas var laist pastaigās un pat ganīt arī ziemā. Savukārt tiem, kuri aitas tur novietnēs, vajadzētu pasekot novietnes mikroklimatam – siltuma, mitruma režīmam, vēdināšanas iespējām.
Ja novietnē ir pastiprināts mitrums, tad būtu jāveic visi pasākumi, lai uzlabotu vēdināšanu. To risināt var dažādi – aitas sadalot pa vairākām telpām vai ierīkot ventilācijas sistēmas.
Reti kad aita, kurai ir vismaz centimetru gara vilna, cietīs no aukstuma, drīzāk no karstuma vai mitruma. Aita jūtot diskomfortu karstuma vai mitruma dēļ sāks berzēties un rīvēties kur vien iespējams un kažociņš būs sabojāts.
Mitruma un berzes ietekmē aitai mugurā vairs nebūs vis gaisīgais elpojošais kažoks, bet voiloka (filca) kārta, zem kuras jūsu aitiņa nejutīsies labi – pastiprināti svīdīs, enerģiju tērēs sevis dzesēšanai. Līdz ar to zaudēs svaru, zudīs imunitāti un kļūs par parazītu upuri. Visvairāk no vilnas filcēšanās cieš romānovas un haidšnukes aitas.
Pārbaudiet kādā stāvoklī ir jūsu aitu kažociņi. To viegli izdarīt dažām. drošākām aitām, ar pirkstiem iztaustot kažoku, ja vilna ir gaisīga, kažociņš mīksts, tad viss kārtībā, bet ja jūtam tādu kā brūnu vesti, tad vislabāk tomēr padomāt par aitas cirpšanu.
Cirpšanas pakalpojumi tiek sniegti visa gada garumā, jebkurā Latvijas vietā. Informācijas par cirpšanu pa tālruni 26130779 vai https://www.facebook.com/latvijasaitas/.

Cērpam arī ziemā ….

Ziemas laika apstākļi mainīgi, bet aitkopībā nemainīgi – reizi vai divas gadā – jāveic aitu cirpšana. Lai viss noritētu raiti, vēlams pakalpojumam pieteikties laicīgi pa tālruni 26130779.
Labi sevi pierādījusi prakse cirpt aitas ziemas mēnešos.
Plusi – vieglāka atnešanās, spēcīgāki jēri un, iesākoties ganību periodam, vilnas garums ir pietiekošs, lai aitas neciestu no saules un kukaiņu uzmācības.
Ziemas cirpšanai gan priekšnosacījums – kūtis, kurās nav caurvējš un aitu blīvums nodrošina pietiekošu siltumu.

https://www.facebook.com/latvijasaitas/

Grūsno aitu ēdināšana optimālai rentabilitātei un veselībai

“Volmix” seminārs Jelgavā “Grūsno aitu ēdināšana optimālai rentabilitātei un veselībai”
Datums: 8. Novembris, 2016
Vieta: LLU VMF
Dr Cliff Lister – dzīvnieku ēdināšanas speciālists, Crystalyx tehniskais direktors. Lektors pārrunās, kā samazināt jēru mirstības līmeni to dzimšanas laikā, kā panākt maksimālu izaugsmes tempu jaundzimušo jēru vidū. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākajiem pētījumiem grūsno aitu māšu ēdināšanā. Pareiza un pilnvērtīga ēdināšana ir atslēga ne tikai veselīgai aitu mātei, bet arī nozīmīgākais faktors, kas ietekmē jēru saglabāšanu. Lektors apskatīs arī tādas tēmas kā svarīgie faktori ēdināšanā, barības vielu nepieciešamība grūsnības beigās uc.

Semināra programma

9:30 – 10:00 Dalībnieku reģistrācija
10:00 – 10:15 Semināra organizātoru uzruna (VILOMIX/CRYSTALYX)
10:15 – 11:00 Semināra 1.daļa
11:00 – 12:00 Pusdienas
12:00 – 13:30 Semināra 2.daļa
13:30 – 14:00 Kafijas pauze
14:00 – 15:30 Semināra noslēdzošā daļa. Jautājumi, atbildes!
Dalība seminārā bezmaksas.

Lūdzam reģistrēties šeit līdz š.g.4. novembrim.

Seminārs pieteikts kā kvalifikācijas celšanas pasākums LVB.

1. LAAA veiks apmaksu šādiem pasākumiem šķirnes un pārraudzībā esošām saimniecībām, kuri pretendē uz valsts atbalstu (uz 2016.gada 1.jūliju ganāmpulkā ir ne mazāk kā 30 aitu mātes):

1.1. MAEDI-VISNA izmeklējumi – laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšana šķirnes un pārraudzības saimniecībām aitu mātēm, vaislas teķiem, vaislas dzīvniekiem vecākiem par 1 gadu. Izmeklējumi obligāti jāveic visu šķirnes aitu audzēšanas saimniecību novietnēm ar M2 statusu. Pārraudzības saimniecības izmeklējumus veic pēc izvēles, Maedi-Visna izmeklējumi, derīgi 12 mēnešus. Novietnēm, kurām ir piešķirts M3 statuss, Maedi-Visna izmeklējumi jāveic katru trešo gadu pēc statusa piešķiršanas. Saimniecībām, kurām ir piešķirts M3 statuss un LDC mājas lapā nav noteikts, ka izmeklējumi jāveic obligāti, netiks piešķirti LAAA apmaksāti izmeklējumi uz Maedi-Visna. Saimniecību (novietņu) saraksts, kurām ir nepieciešams veikt Maedi-Visna izmeklējumus, atrodams LDC mājas lapāhttp://pub.ldc.gov.lv/pub_izm.php
1.2. Bruceloze – laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšana šķirnes un pārraudzības saimniecībām aitu mātēm pēc informācijas no Lauksaimniecības Datu centra http://pub.ldc.gov.lv/pub_izm.php
1.3. Skrepi* genotipa izmeklējumi – LAAA veic un sedz izdevumus šķirnes saimniecībām aitu mātēm, vaislas teķiem, vaislas dzīvniekiem vecākiem par gadu un tekošā gadā dzimušām vaislas aitām un teķiem, kuri atstāti audzēšanai.
1.4. DNS* izmeklējumi – LAAA veic un sedz izdevumus augstražīgām vaislas aitu mātēm, teķiem, audzējamām jaunaitām, kas atstātas pamatganāmpulkā un tekošā gadā dzimušiem vaislas teķiem, kuri atstāti audzēšanai.

* – Skrepi un DNS izmeklējumus veic vienreiz dzīvnieka mūžā, izmeklējumus veic atkārtoti tikai tiem dzīvniekiem, kuri jāizmeklē atkārtoti sakrituši vai rezultāti ir atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem.

!!! Ja dzīvnieks, kuram ir veikti DNS izmeklējumi, vismaz 1 gadu netiek izmantots ganāmpulka atražošanai, bet tiek realizēts gaļā, saimniekam izdevumi par izmeklējumiem būs jāatgriež (izņemot gadījumā, ja nepieciešama dzīvnieka piespiedu likvidācija (šādā gadījumā jāsniedz likvidēšanas pamatojums).

Par plānoto izmeklējumu paraugu noņemšanu ganāmpulka dzīvniekiem ir atbildīgs ganāmpulka īpašnieks.
Veterināro izmeklējumu veikšanas kārtības pārkāpumu gadījumā var tikt piemērots atbalsta maksājumu apjoma samazinājums par 10%.
Šķirnes saimniecībās visu paraugu ņemšanu var apvienot vienā reizē, paraugu ņemšanas periods 01.09.2016. – 01.11.2016.

Paraugu ņemšanas laikā saimniecībām papildus tiek apmaksāta 1 stunda nozīmētā veterinārārsta konsultācija.
Pārraudzības saimniecībām jāpiesaka izmeklējumi līdz 29. augustam uz laaab@inbox.lv

LAAA nozīmēto veterinārārstu saraksts:
Ilze Miķelsone – 25663341, 29441892, e-pasts: ilze.reinkalvi@inbox.lv
Jānis Lukaševics – 26234039, e-pasts: zlukasevica@inbox.lv
Daiga Vētra – 29446596, e-pasts: daigavetra@inbox.lv
Dace Trupāne – 29989355, e-pasts: dace.trupane@gmail.com